Latvijas Astronomijas biedrība Latvijas Astronomijas biedrība
www.lab.lv
Otrdiena, 2020.gada 7.aprīlis, gada 98.diena, atlikušas 268. JD2458946.5 Mēness fāze: 14d

Latvijas citplanēta

 
 
Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU) savā 100. gadadienā katrai dalībvalstij deva iespēju izvēlēties vārdus vienai citplanētai jeb eksoplanētai un zvaigznei, ap kuru tā riņķo. Latvijai bija jāizlemj, kā saukt zvaigzni HD 118203 un ap to riņķojošo planētu. Pēc savām fizikālajām īpašībām zvaigzne HD 118203 pieder pie submilžu kategorijas. Tā ir oranža, nedaudz lielāka par Sauli, bet ap to riņķojošā planēta pēc masas ir divreiz masīvāka par Saules sistēmas lielāko planētu Jupiteru.
 
Lai arī gadu desmitiem eksistē komerciāli servisi, kas par dažiem desmitiem eiro dod iespēju nosaukt kādu zvaigžņu katalogā izvēlētu zvaigzni brīvi izvēlētā vārdā, tā nav oficiāla rīcība. Zvaigznēm pēc to atklāšanas vai uzmērīšanas var būt viens vai vairāki zvaigžņu kataloga numuri, bet vārdus var piešķirt tikai Starptautiskā Astronomijas savienība. Neskatoties uz to, ka Mūsu Galaktikā ir miljardiem zvaigžņu, ne visas ir izpētītas, un tikai nedaudz vairāk kā trijiem simtiem šo zvaigžņu ir īsti vārdi, piemēram, Sīriuss, Betelgeize, Bārnarda zvaigzne u.c.

2019. gada 17. decembrī Starptautiskā Astronomijas savienība paziņoja vairāk nekā simt zvaigžņu un citplanētu vārdu pārus.
 
Latvijas zvaigznei ir dots vārds Liesma, bet citplanētai - Staburags.

Vārdu izvēle notika divās kārtās. Vispirms katrā valstī ikviens iedzīvotājs varēja pieteikt vārdu komplektus, tad no priekšlikumiem tika izveidots īsais saraksts, par kuru tika organizēta balsošana. Globālās kampaņas ietvaros summāri pa visām valstīm bija saņemti ap 360 000 vārdu priekšlikumu, un otrajā kārtā piedalījās vairāk nekā 420 000 balsotāju.
 
Latvijas izvēle ir simbolisks veltījums latviešu skolotāja un dzejnieka Fridriha Mālberģa (1824-1907) darbam “Staburags un Liesma jeb: Veci un jauni laiki” (1869), kas tiek uzskatīts par pirmo latviešu poēmu, kas faktiski aizsāka latviešu tautas eposa izveidi. Jāatzīmē, ka kopš “Staburaga un Liesmas” publicēšanas 2019. gadā apritēja 150 gadi.

Citu valstu izvēles saistās ar tautas tradīcijām, mitoloģiju, vietējo ģeogrāfiju vai valsts simboliem. Piemēram, Īrija devusi mitoloģisku suņu vārdus (Bran, Tuiren), Jordānija – aizsargājumu vietu vārdus (Wadirum, Petra), Malaizija – dārgakmeņu vārdus (Baiduri, Intan), bet Burkinafaso – ievērojamu upju vārdus (Nakambé, Mouhoun). Lietuva savu zvaigzni nosaukusi vārdā Taika (“miers”), bet planētu – Vytis (Lietuvas simbols, bruņinieks Vītis). Savukārt Igaunija zvaigznei devusi vārdu Koit (“rīta blāzma”), bet planētai – Hämarik (“vakara krēsla”).

Iepriecinoša ziņa astronomijas interesentiem Latvijā ir tāda, ka HD 118203 ir novērojama Latvijā cauru gadu. Tiesa, tam nepieciešamas skaidras debesis un binoklis vai neliels teleskops. Zvaigzne atrodas visplašāk zināmajā zvaigznājā – Lielajā Lācī jeb Lielajos Greizajos Ratos. Vizuāli šis zvaigznājs atgādina ūdens smeļamo kausu, un tā divas malējās zvaigznes parasti izmanto Polārzvaigznes atrašanai.
 
Planētu pie zvaigznes HD 118203 2006.gadā atklāja astronomu grupa Ronaldo da Silvas (Ženēvas Observatorija) vadībā, veicot novērojumus Augšprovansas observatorijā (Francija).
 
© 2004-2020 LAB www.lab.lv